Форум » Карьера и история повседневности » Морские офицеры на гражданской службе » Ответить

Морские офицеры на гражданской службе

Georg G-L: Предлагается в теме писать о морских офицерах перешедших на гражданскую службу Сазонов Иван Николаевич, выпускник Морского училища, капитан 2-го ранга. Владимирский гражданский губернатор, тайный советник, сенатор, гофмейстер Высочайшего двора.

Ответов - 36, стр: 1 2 All

tur: ИСИДОР пишет: Может есть фото? - СЛАУЦИТАЙС Леонид Отр. сообщение в теме : Могилы моряков. Rookwood General Cemetery Rookwood, New South Wales, Australia

tur: ИСИДОР пишет: Вторая фамилия по матери? Мать : Emilija Pauline Slaucitajs (Berzons ) - 17. 11.1870 - 13. 01.1961.

ИСИДОР: Ув. tur! Спасибо! Какие могут быть варианты по второй части фамилии - Метеловский?


tur: ИСИДОР пишет: Какие могут быть варианты по второй части фамилии - Метеловский? Возможно научный псевдоним - Метеловский .

ИСИДОР: tur пишет: Возможно научный псевдоним Оригинальная версия! Можно еще предположить, что это фамилия матери. В НЕТе по фамилии Метеловский по нулям.

tur: ИСИДОР пишет: Можно еще предположить, что это фамилия матери. Фамилия матери ( дев.) - Berzons . Что предположить ? Полная биография СЛАУЦИТАЙС Леонида из университетских источников до 1938 года , но с переводом Вы сами ... лично я не увидел в тексте фамилию Метеловский . Vecākais docents Leonīds Slaucītājs, dzimis 1899. g. 10. aprilī Jaunlaicene s pagast a Majorskol ā k ā skolotāj a dēls. Tēv s Jā - nis, māt e Emīlija, dzim. Bērzone . Pē c mācībām pamatskol ā pi e sav a tēv a iestājie s Valka s reālskolā , k o beidzis 1916. g. 1918. g. beidzis teorētisk o kurs u Krievija s jūra s ministrija s gardemarin u klasēs. Kā gardemarin s u n virsniek s bijis dienest ā Krievija s Klus ā okeān a u n Ziemeļ u Ledus jūra s flotē. 1920.—21. g. kalpojis aktiv ā kar a dienest ā Latvija s kar a flotē u n Daugavgrīva s artilērijā. Aizejot rezerv ē turpinājis izglītību Latvijas Universitāt ē u n ieguvis 1925. g. matemātika s zinātņ u kandidāt a grādu. N o 1921. līdz 1924. g. bijis pa r subasistent u pie astronomija s katedras, pē c tam līdz 1926. g. pi e ģeofizikas katedras. 1926. g. ir jaunākais asistents, 1929. g. asistents u n 1931. g. vecākais asistents pi e minētā s kated - ras. 1931. g. habilitējie s u n ievēlēts pa r privātdocent u ģeofizikā. N o šī laika las a kursu s ģeofizikā. Ar 1934. g. las a arī fizisko ģeogrāfiju, vad a speciālos prakt. darbu s u n kandidāt a darbu s ģeofizikā . 1935. g., skaitot ar 1. aprili, ievēlēts pa r docent u u n 1938. g., skaitot ar 1. decembri, pa r vecāk o docent u ģeofizikā. Vad a ģeofizikas nodaļ u ģeofizikas u n meteoroloģija s institūtā . 1927. u n 1928. g. bijis pa r Latvija s Jūrniecība s departament a pārstāv i ar Igauniju kopējo s magnētisko s mērīšana s darbos. 1929. u n 1931. g. vadijis astronomisko s u n ģeodēzisko s darbu s kar a flotes vajadzībām. A r 1936. g. piedalijie s Finans u ministrija s Zeme s bagātīb u pētīšana s komiteja s darb ā u n n o 1937. g. ir šīs iestāde s ģeofizikalo pētijumu nozare s vadītājs. A r 1929. gad u ir Latvija s Ģeogrāfija s biedrība s valde s loceklis u n 1937.—1938. g. šīs biedrība s priekšnieks. 1937. u n 1938. g. bijis Amerika s draug u biedrība s priekšnieks. Studiju laikā sastāvējis pa r aktiv u biedr u matemātika s zinātņ u student u pulciņā ; n o 1937. g. ir šīs biedrība s god a biedrs. L. U. student u korporācij ā Fraternita s Academic a ir goda filistrs. Pēc Latvija s Konservatorija s kompozicija s teorija s klase s nobeig - šana s ar brīvmāksliniek a grād u 1933. g. u n diriģent u klase s absolvēšana s 1934. g. darbojie s L. U. Prezidiju konvent a simfoniskā orķestr a organizēšanā ; pē c pēdēj ā nodibināšana s 1935. gad ā ir t ā diriģents. N o 1921. g. ar pātraukumiem strādājis daža s stunda s nedēļ ā k ā skolotājs V Olav a komercskol ā u n M. Beķere s ģimnā - zijā. Sāko t ar 1922. gad u darbojie s pres ē u n Latviešu konversā - cijas vārdnīcā . 1923. g. ieguvis I godalg u pa r darbu, rakstīt u uz fakultāte s izsludināto temat u fiziskajā ģeogrāfijā. 1935. u n 1937. g. saņēmis Krišjāņ a Baron a prēmij u pa r zinātniskiem darbiem Latvija s daba s pētīšanā . Apbalvots a r Triju Zvaigžņ u ordeņ a IV šķ. Piešķirt a Latvija s Atbrīvošana s kar a piemiņa s zīme u n Atbrīvoša - n a s cīņ u 10 gad u jubileja s piemiņa s medaļa . 1927. g. ar Kultūra s fonda pabalst u bijis komandējum ā Itālijā u n Francijā , ku r papildinājie s ģeofizikā. 1936. g. bijis zinātnisk ā atvaļinājumā Ziemeļamerika s Savienotā s valstīs, darbojie s Karnedž i institūt ā Vašing - tonā , lasijis lekcija s Kolumbija s Universitāt ē Ņujorkā , pē c tam ar Kultūra s fonda pabalst u strādājis citos ģeofizikas institūtos Ame - rikā . Kā L. U. pārstāvis referējis pa r zeme s magnētismu Starptau - tisk ā konferenc ē Edinburg ā 1936. gadā . 1938. g. bijis L. U. pārstā - vis u n referents VI Baltijas hidroloģisk ā konferenc ē Lībekā u n Berlīnē . Bez tam F. M. Zeme s bagātīb u pētīšana s komitejas, Latvija s Ģeogrāfija s biedrība s u n citu iestāž u komandēts zinātnisko s nolūko s uz dažādām Eiropa s valstīm. 1937. g. lasijis priekšlasījumu Lietuva s Ģeogrāfija s biedrīb ā u n Universitāt ē Kaunā . Ir Lietuva s Ģeogrāfija s biedrība s god a biedrs. Iespiesti e darb i (sk. LUX , 401—402): 8) Lidojum i Rīga s jūra s līč a ledu s novērošanai . Jūr n 1929, 4, 97. 9) Magneti c Wor k o n th e Latvia n Coast an d Balti e Se a 1927—1928 . Terr. Magn . an d Atm . Electr. 1929, Vol . 34, 258—259 . 10) Ledu s apstākļ i Latvija s jūra s ūdeņo s 1928./29. gad a ziemā . L. U. meteor . inst . darb i 1929, 11 , 243—254 . 11) Spaltenbildun g i n de r Eisdeck e un d Eisschie - bunge n a n de r Kūst e de s Rigasche n Meerbusen s im Winte r 1928/29. Ann . d. Hydr . u . marit . Meteor . 1929, 12, 411—414 . 12) Magneti c Measurement s i n th e Balti e Se a alon g th e Latvia n Coast . 1930, 62—II p . + 3 kart . 13) Pa r magnētisk o deklinācij u Latvija s teritorijā . Artilērija s Apskat s 1931, 1/2, 44—49 . 14) Baltija s jūra s izogon u kart e 1930. gadam . Kuģn . gad a gr. 1930./31, 206—209 . 15) Daugav - grīva s bāka s ģeogrāfisk o koordināt u astronomisk ā noteikšana . Mērn . u n Kulturtechn . Apskat s 1931, 9/10, 113—119. 16) Pa r astronomisk o metož u pielieto - šan u aeronavigacijā . Te A 1931, 5, 499—506 . 17) Pa r magnētisk o deklinācij u Rīg a s apkārtnē . 1931, 11 lpp . 18) Materiāl i pi e Rīga s jūra s līč a hidrogrāfijas. Te A 1931, 6, 595—604 . 19) Magnētiski e mērījumi , izdarīt i Latvija s teritorij ā līd z 1932. gadam . LUR mat . II, 4, 1932, 65—104 . 20) Pa r Apukalna-Alūksne s aug - stum u apgabal a morfometrij u u n hidrogrāfiju . Ģ R III/IV, 1934, 115—165 , 1 kart . 21) Zeme s urbum s pi e Kaln a ezera . Du Z 1934, 144. 22) Pa r Latvija s u n atsevišķ o augstum u apgabal u morfometriju . Ģ R V, 1935, 15—27 . 23) Pa r Rīga s jūra s līč a ūden s temperatūr u u n sāļumu . Ģ R V, 1935, 104—125 . 24) Morfo - metriski e element i dažie m Latvija s ezeriem . ĢR V, 1935, 134—145 . 25) Pi e jau - tājum a pa r Gauja s izteku . Du Z 1935, 5, 144. 26) Zu m §-Aquariiden-Strom . Astron . Nachr . Kiel, 1935, Bd. 256, Nr . 6143, 415—420 . 27) Begriff de r Reliefentwicklun g un d Berechnun g de s wahre n Areāl s eine r topographische n Flāche . Peterm . Mitt . Gotha , 1936, 4, 111—112. 28) Di e Eisverhāltniss e a n de n Lettlān - dische n Kūste n de s Rigae r Meerbusen s un d di e Temperature n wāhren d der Eiswintern . Mitt , 13 B, V Hydr . Konf. d. Balt. Staaten . Helsinki , 1936, 9 lpp . 29) (Kop ā a r M c Nish'u ) Th e Fiel d of Magneti c Storm s a s deduce d from th e Mea n Differenc e of Magneti c Intensit y o n Quie t an d Disturbe d Days. Trans, of Edinburg h Meeting , Intern . Assoc . of Terr. Magn . an d Electr. 1936. Copen - hagen , 1937, Buli. 10, 289—301 . 30) Not e o n Boris "VVeinberg's Suggeste d Mag - neti c Nomenclature . Terr. Magn . an d Atm . Electr. Baltimore , 1937, Vol . 42, 415 . 31) Di e morphometrisch e Element e de r Ostsee . V I Balt. Hydr . Konf. Hauptber . 14. Berlin , 1938, 14 lpp . + 1 karte . 32) Daž u dziļ o gultņ u ezer u morfometriski e elementi . ĢR VI, 1938, 63—71 . 33) Rīga s apkārtne s zeme s magnētism a elementi . ĢR VI, 1938, 94—102 . 34) Latvija s Universitāte s ģeofizika s u n meteoroloģija s institūt a izdarīti e jūra s hidroloģiski e pētijumi . ĢR VI, 1938, 164—179. B e z ta m populārzinātnisk i raksti , recenzija s u n dažād i apcerējum i ievie - tot i rakst u krājumos, Latvieš u konversācija s vārdnīcā , žurnālo s u n laikrakstos: kop ā 64 rakst i — pa r tematie m ģeofizikā , hidrogrāfijā , kartogrāfij ā u n astrono - mijā , sarakstīt i laik ā n o 1922. līd z 1938. g. Daž i n o tiem : Latvija s ezeri . Latvij a s zeme , dab a u n taut a I, 1936, 159—191 ; 1937, 196—230. Baltija s jūra . Latvij a s zeme , dab a u n taut a I, 1936, 297—339 ; 1937, 340—387 . Fridtjofs Nansens . 1934, 192 lpp . (kop ā a r A . Bīlmani). Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939 , 2. daļa. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfija , стр. 317-318-319 . https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31827



полная версия страницы